Tikko Latvijas Avīzē publicēts Aijas Cālītes-Duļevskas raksts par to, ka viņas meitas klasē arī tie bērni, kuru vecāki vēlas, lai viņi kā otro mācītos vācu valodu, būs spiesti "izvēlēties" krievu, jo šī varianta cienītāji ir vairākumā, bet grupā pēc IzM notiekumiemjābūt vismaz 13 bērniem... Tik daudz nav.

Izvēle starp krievu valodu un... krievu valodu

Pašsaprotami tiek pieņemts tas, ka "Latvijā bez krievu valodas dzīvot nav iespējams"

Skolēnu brīvdienās negribas domāt par jauno mācību gadu. Tomēr, kad pienāks augusts, viena jautājuma risināšana būs nokavēta. Proti, runa ir par otrās svešvalodas apgūšanu pamatskolās.

Pavasarī piektklasnieku vecāku sapulcēs tika jautāts, kuru valodu katrs bērns vēlētos mācīties. Piedāvājums parasti ir: krievu vai vācu. Bet izrādās, lai šāda izvēle varētu notikt, ir priekšnosacījumi. Klasei jābūt tik lielai, ka to iespējams sadalīt divās grupās, kur vienā ir vismaz 13 bērnu. Ja tik daudz nesanāk, vecākiem jāvienojas tikai par vienas svešvalodas apgūšanu. Meitas klasē vācu valoda tika "pārbalsota". Šiem bērniem izvēles iespēju vairs nav. Taču arī abās lielākajās klasēs vācu valodu izvēlējušies vien pieci un deviņi bērni. Viens iemesls – pieaug uzteicamā prakse, kad skolās ar latviešu mācību valodu mācās ne tikai jaukto ģimeņu bērni, bet arī tie, kas mājās runā krieviski. Viņi ir divvalodīgi, tāpēc krievu valodas izvēle ir pašsaprotama. Bet ko viņu vidū darīs tie, kuri pat kirilicu nav redzējuši?

Daudzi nožēlojot, ka 90. gadu neatkarības rītausmā no krievu valodas mācībām atteikušies, jo ceļā uz iekļaušanos Eiropā bez tās varēs iztikt. Tur labāk noderētu gan angļu, gan vēl kāda ES valoda. Bet Latvijā ikviens taču agri vai vēlu runās latviski, vai ne? Tā izrādījusies ilūzija. Izglītotie, trīs četras svešvalodas zinošie jaunieši darba tirgū bez krievu valodas bieži netika un netiek līdz darba intervijai. Tāpēc ir izvēle: vai nu meklē darbu citā valstī, vai iemācies krieviski!

Tā nu kā par pašsaprotamu tiek pieņemts tas, ka "Latvijā bez krievu valodas dzīvot nav iespējams". Tā domā arī cilvēki, kuri ir par eiropeisku, nevis postpadomju Latviju. Bet realitāte esot tāda, kāda ir, un tai jāpielāgojas. Tāpēc pieprasījums pēc vācu valodas tā samazinās, ka drīz jau nevajadzēs runāt par izvēli, jo pati iespēja nemācīties krievu valodu liksies absurda. To pastiprina ne tikai uzskats, ka tā nepieciešama saziņai Latvijā. Mums tiek uzspiests viedoklis, ka Latvijas ekonomikas nākotne un galvenie biznesa partneri meklējami Krievijā un citur uz austrumiem, kur prot krieviski. Lai gan skaitļi liecina par pretējo: aktīvākā ekonomiskā sadarbība mums ir ar ES valstīm. Krievijas un citu postpadomju valstu īpatsvars sasniedz apmēram piektdaļu. Ja kādam patiešām rūp biznesa valodas, valsts līmenī drīzāk jādomā par mandarīnu (Ķīna), spāņu (Latīņamerika), franču (Āfrika) valodas apguvi.

Turklāt ekonomisti uzspiež uzskatu: kad vēl vairāk latviešu būs izbraukuši, darbaspēks ienāks no Ukrainas un Baltkrievijas, jo viņiem, lūk, te būšot komfortabla iejušanās – bez valodas barjeras. Krievu valodas pozīcijas nostiprināsies vēl vairāk.

EK komisāre multilingvālisma jautājumos A. Vasiliou gan norūpējusies, jo ES valstu skolās nepietiekami tiek mācītas citas ES valodas, ierobežojot iespējas apgūt daudzveidīgu izglītību, kopīgi strādāt zinātnē. Tas jo īpaši attiecoties uz čehiem un latviešiem.

Bet atgriezīšos pie jaunajiem sestklasniekiem. Skola tiem, kuri vēlas mācīties "nepieprasīto" vācu valodu, diemžēl palīdzēt nevar. Pastāv Izglītības ministrijas norādījumi, rīkojumi, noteikumi, kas improvizācijas nepieļauj. Naudas ir tik, cik ir.

Vai "atpakaļ-integrēšanās" krievu valodas telpā ir Izglītības ministrijas politika, ja reiz reālās izvēles iespējas valodu apguvē visiem netiek garantētas? Varbūt pie viena "iz-integrēsimies" arī no Eiropas?

Tā ir rusifikācija.
Tā ir latviešu diskriminācija.
Tā ir ārkārtīga tuvredzība, jo Krievija nākotnē nespēlēs nekādu vērā ņemamu lomu ekonomikā.
Tā ir pazīme, ka valsts vara Latvijā īstenībā pieder Krievijai. Ja kāds par to vēl šaubās, tad, lūk, šajā piemērā āža kāja lien laukā.

Pilnīgi piekrītu. Protams, nevajag jaukt kopā faktu, ka jebkuras valodas zināšana ir bagātība, bet izvēles iespējai jābūt.

Es, piemēram, uz Krieviju braukt netaisos un tāpēc man krievu valoda faktiski varētu būt vajadzīga tikai kultūras, vēstures izziņas vajadzībām (grāmatas, filmas, audio ieraksti utt.), nekam vairāk, jo Latvijā krieviski runāt nav absolūti nekādas vajadzības un tas ir principa jautājums.

Ja būtu izvēle, daudz labprātāk apgūtu franču valodu vai kaut vai vācu.

Tukšu salmu kulšnana - ja LV nepadzen krievus no LR vardarbīgi (savadak tie prom nedosies), tad pakalpojumu sfērā, brīvā tirgus apstākļos, latviešu letiņi ir potenciāli bezdarbnieki, ja nezina po russki. Ko tur liegties, nav vērts!

Repatriācija ir laba lieta - kaut arī diez vai to ir jēga darīt vardarbīgi. Es vismaz nevaru iztēloties, jo jebkurš scenārijs, kurš pietiekami sabojā dzīvi krieviem - ka tie sāk pakot ceļasomas, vairāk vai mazāk sabojās to arī latviešiem - un arī viņi sāks masveidā mukt no šejienes prom.

Par krievu valodu runājot: tik cik sadzīvē un profesijā vajadzīgs, tik katrs var īsā laikā iemācīties. Nevienu no darba neatlaiž par to, ka viņš nezina kādas ir darbības vārda konjugācijas, vai kur liekams uzsvars. Atlaist var par cūcisku attieksmi pret klientiem un pret darbu. Konjugācijas, uzsvarus un pareizrakstību labāk mācīties vācu vai franču valodā - jo tad vismaz cilvēks var kaut kur tālāk dzīvē tikt, nevis apkalpot tos krievus, kuri te dzīvodami nav vīžojuši latviski iemācīties.

Nav jau nevienam iebildumu pret krievu valodu kā tādu - bet ja cilvēks bez tam labi nemāk 1-2 citas svešvalodas, tad viņš gribot vai negribot tāds krievu-padomju provinciālis vien ir. Apmēram kā caurmēra baltkrievs vai kirgīzs. Gribam būt tādi? Nu tad nemācām bērniem vācu valodu, bet mācāmies "perspektīvo" krievu valodu, lai viņi ar saviem līdzpilsoņiem varētu tērzēt krieviski.

Jā piekrītu.
Tikai par tiem kirgīziem un baltkrieviem gan nē - vācieši, franči, angļi principiāli nemāk svešvalodas, un Eiropas mietpilsoņu vidū ir ne mazāk aprobežotu ignorantu kā ASV vai Krievijā.

Te derētu aptaujāt arī skolēnus, kuri mācās 7. un vecākās klasēs: cik no viņiem krievu valodu ir bijuši spiesti "izvēlēties" tāpēc, ka nav bijis vajadzīgais skolēnu skaits vācu grupā?
Un, vai ir iespējams spēņu, franču un citas valodas apgūt turpat skolā - fakultatīvi?

Lai boikotē prokrieviskās skolas un miers, ja krasi samazināsies tur skolēnu skaits, nolikvidēs un problēmas vairs nebūs.

Šajā gadījumā jānoskaidro, kuras tās prokrieviskās skolas vai klases ir, un kur situācija ar vācu valodu ir labāka. kas var painteresēties, piemēram, savās bijušajās skolās vai tur, kur mācās radu un paziņu bērni? Ir arī tīņu portāli un domubiedru grupas, kur var apjautāties.

Ja raksta autore noorganizētu piketu pie skolas vai IzM, vai no jūsu puses būtu atsaucība?

Vajadzētu piedalīties, taču nedzīvoju Rīgā.
Šī lieta ir ļoti svarīga, - nevaram samierināties ar to, ka okupācija turpinās, tikai citādākā veidā.

Pareizi - tā vietā lai ko reāli darītu labāk iespamot forumā kkādus sviestus par krievu mafiju, okupantiem utt...

Bet Jūs taču noteikti iesit uz tādu piketu?

Jā, protams

Notiekti ir j abūt aktīviem!!!

Tikai mūsu valsti visvairak apdraudam tieši mēs - letīņi - jo NE JAU OKUPANNTI UN CITTAUTIEšI IR NOVEDUšI MūSU MīļO TēVZEMI LīDZ "KLIņķIM" UN PANKROKAM(BANKROTAM), BET GAN.... KAS? - NASING SPEšAL - MēS PAšI NE?

Aija savu rakstu ielika arī Draugos, Padomāsim rubrikā Nopietnas lietas. Šausmas, cik daudz krievvalodas aizstāvju tur izkomentējas...
http://www.draugiem.lv/hot/?rid=39640

Ja būs savlaicīga informācija, domāju, vislatvieši varētu piedalīties organizācijas līmenī, t.i. - VL publiski atbalstītu šo piketu un piedalītos tā popularizēšanā.

Otrdienas (31.08) Latvijas avīzē svešvalodas izvēles tēma turpināta Ilzes Kuzminas rakstā "Krievu valoda nostiprinās latviešu skolās"

Linku studija kads vismaz var ieskenet un ielikt lai ir info ?

Šī nejēdzība jāpārtrauc!

Te viss raksts:

Latvija jau desmit gadus ir Eiropas Savienībā, bet ES valstu valodu apguvēju skaits nav palielinājies

"Neticu, ka tas nav risināms; neticu, ka nevar rast kompromisu," saka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Dace Jansone-Klasiņa, uzzinot, ka vienā no prestižākajām Rīgas skolām nav iespējams kā otro svešvalodu apgūt vācu valodu.

Taču tas, kam netic ministrijas darbiniece, ir realitāte. Tie Rīgas Valda Zālīša pamatskolas skolēnu vecāki, kuri vēlējās, lai bērni 6. klasē mācītos vācu valodu, nevis krievu, jau jūtas cīņu zaudējuši.

Skolas direktore Elita Rītere pat noraida iespēju, ka skolēni varētu apgūt vācu valodu eksternā. Tā kā tikai četri no vecāku sapulcē klātesošajiem 12 vecākiem bijuši par vācu valodu, bet pārējie gribējuši, lai atvases mācās lielās kaimiņvalsts valodu, visiem šīs klases skolēniem būs jāmācās tieši krievu valoda. Tāda situācija izveidojusies, kaut arī skolā ir vācu valodas skolotājs un paralēlklasē būs iespēja kā otro svešvalodu apgūt vācu valodu.

Jautāta, vai vecāki nevar justies apkrāpti, ja skola, kas piedāvā vācu valodas apguvi, kādai konkrētai klasei šādu iespēju liedz, E. Rītere atbild: "Neviens nevar garantēt, ka visus mācību gadus skola nodrošinās skolēnam visu, kas šobrīd ierakstīts skolas mācību programmā."

Taču problēma jau nav tikai šajā skolā. Kopš noteikts, ka svešvalodu apguves grupā jābūt vismaz 12 skolēniem, grupās var dalīties tikai lielās klases.

Četras valodas līdzvērtīgas

Neraugoties uz to, ka Latvija jau desmit gadus ir Eiropas Savienībā, nav palielinājies to skolēnu skaits, kuri apgūst ES valstu valodas. Franču valoda, kas ir viena no visplašāk lietotajām valodām ES, sešu gadu laikā spēcīgākas pozīcijas Latvijas skolās nebūt nav iekarojusi. Pirms desmit gadiem Latvijas skolās franču valodu mācījās 4410 skolēni, pagājušajā mācību gadā pat vēl mazāk – vien 4098 skolēni. IZM saka – trūkstot franču valodas skolotāju.

Kā gan netrūks, ja kopš iestājas ES nav palielinājies budžeta vietu skaits studiju programmās, kur mācās franču valodas skolotāji. Savukārt krietna daļa no valsts izskolotajiem franču valodas pedagogiem vai nu uzreiz aiziet strādāt citā jomā, vai arī nolemj skolā nestrādāt pēc tam, kad saprot – skolas franču valodas skolotājam nevar piedāvāt pilnu darba slodzi.

D. Jansone-Klasiņa atzīst, ka IZM politika nav vērsta uz to, lai skolās veicinātu tieši ES valodu apguvi. Četrām no skolās biežāk apgūtajām svešvalodām – angļu, vācu, franču un krievu – ir izstrādāta tā sauktā paraugprogramma šā mācību priekšmeta apguvei un visas šīs valodas nostādītas līdzvērtīgās pozīcijās. IZM pārstāve gan piebilst, ka ES valstu valodu skolotāji var saņemt mērķstipendijas, kas nepienākas citu svešvalodu skolotājiem. Šīs stipendijas gan tiek piešķirtas no Eiropas sociālā fonda, nevis no valsts budžeta līdzekļiem.

Taču Vācu valodas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Valija Vahere spriež: "Ministrijai vajadzētu domāt par to, lai skolēniem tiktu dota izvēles iespēja skolās, kur strādā dažādu svešvalodu skolotāji. Tāpat ministrija varētu rūpēties, lai visi skolēni apgūtu trīs svešvalodas. Patlaban trešo svešvalodu sāk mācīt vidusskolā, bet obligāta tā ir tikai humanitārā novirziena klasēs." Ja pirmo svešvalodu sāks mācīt 1. klasē, pamatskolas laikā jau varētu sākt mācīt trīs svešvalodas. Jāpiebilst, ka noteikumu projektu, kas paredz pirmo svešvalodu sākt mācīt jau no 1. klases, ministrija jau sākusi virzīt caur valdības gaiteņiem.

V. Vahere atminas, ka deviņdesmitajos gados ministrija veicinājusi, lai kā pirmā svešvaloda tiktu noteikta angļu. Vācu valodas skolotāji cīnījušies, lai skolas tomēr brīvi varētu izvēlēties skolēniem mācāmo pirmo svešvalodu. Šobrīd angļu valoda vairs nav obligāti izraugāma kā pirmā svešvaloda, bet tradīcija tieši šo valodu izraudzīties par pirmo svešvalodu jau paguva ieviesties. Gan šā iemesla dēļ, gan tāpēc, ka daudzviet kā vienīgā otrā svešvaloda ir krievu valoda, daudzi vācu valodas skolotāji spiesti pamest darbu skolā vai pārkvalificēties, jo, mācot tikai vācu valodu, vairs neizdodas savākt pilnu darba slodzi.

Skolotāji var arī doties strādāt uz valodu apguves centriem, kuros jaunieši nāk par maksu apgūt vācu valodu, ko viņiem liegts mācīties skolā.

V. Vahere stāsta – gan Vācija, gan Austrija piedāvā tik daudzas stipendiju iespējas jauniešiem, tālākizglītības iespējas dažādu priekšmetu skolotājiem. Daudzi šos piedāvājumus nevar izmantot tāpēc vien, ka nezina vācu valodu.

Dzimtā valoda vai svešvaloda?

Neapmierinātie vecāki pieļauj domu, ka krievu valodas kā otrās svešvalodas popularitāte aug arī tāpēc, ka latviešu skolās arvien vairāk sākuši mācīties bērni no krievvalodīgajām un jauktajām ģimenēm. Šie bērni krieviski runā mājās un tādējādi krievu valodas stundās viņi varēs "justies zirgā" un saņemt labākas atzīmes. Starp citu, Valda Zālīša pamatskolas bērniem vidējais sekmju līmenis pēc 6. klases beigšanas ir gana nozīmīgs, jo no tā atkarīgs, kādas būs iespējas iekļūt prestižākajās galvaspilsētas ģimnāzijās.

Tendenci, ka krievu valodas stundas izvēlas tie, kuri patiesībā šo valodu jau prot, novērojusi arī V. Vahere. Viņa uzskata, ka tādā gadījumā vecāki "aplaupa savu bērnu un atņem viņam iespējas pilnveidoties".

V. Vahere arī šaubās – cik gan kvalitatīvs mācību darbs var būt klasē, kur daļai skolēnu apgūstamā svešvaloda ir dzimtā, bet daļa šajā valodā nezina pilnīgi neko.

E. Rītere toties problēmas te nesaskata: "Tā vienmēr bijis, ka svešvalodās skolēniem ir dažāds priekšzināšanu līmenis." Turklāt viņa uzskata, ka vecākus, izvēloties savam bērnam krievu valodas stundas, vadījusi cita motivācija: "Esam ar Krieviju tomēr kaimiņi. Visi saprot, ka bērnam krievu valoda būs vajadzīga."

Līdzīgs viedoklis ir trīs meitu mammai – Mārītei Rubenei. Bez krievu valodas zināšanām Latvijā jaunietis tiešām būs mazāk konkurētspējīgs nekā tas, kurš lielās kaimiņvalsts valodu zinās.

V. Vahere atceras: pēc neatkarības atgūšanas krievu valodu vēlējās mācīties visai maz bērnu. Šādai nostājai bija gan politiski, gan emocionāli iemesli. "Tad vācu un angļu valodai bija ziedu laiki. Krievu valodu daudzi tā arī neiemācījās. Tagad viņi sapratuši, ka Latvijā bez krievu valodas nevar, un tāpēc vēlas, lai viņu bērni krievu valodu tomēr prastu. Ja mēs sadarbojamies ar kādu valsti, tās valoda tomēr jāzina. Arī, ja dibinām kontaktus ar vāciešiem un runājam vāciski, kontakti veidosies daudz labāki nekā tad, ja runājam tikai angliski."

Mainīt skolu?

Skolām ir tiesības pašām izlemt, kādu svešvalodu apguvi skolēniem piedāvāt. Tas, vai skolēniem būs iespējas izvēlēties svešvalodu, atkarīgs gan no skolas resursiem, gan arī no skolēnu vecāku vēlmēm, skaidro D. Jansone-Klasiņa. "Resursi un vecāku intereses būtu jāsabalansē," piebilst ministrijas pārstāve.

Gan ministrijā, gan arī V. Zālīša pamatskolā vecākiem, kuri nav apmierināti ar skolas piedāvāto svešvalodu klāstu, iesaka mainīt bērna skolu. Var gan strīdēties, cik pareizi ir likt skolēnam iejusties jaunā kolektīvā gadu pirms sākumskolas pabeigšanas. Turklāt laukos šāds ieteikums vispār nebūtu iespējams, jo tur cita skola var būt pat vairāku desmitu kilometru attālumā.

Vienlaikus D. Jansone-Klasiņa saka: laukos tikai krievu vai vācu valoda kā otrā svešvaloda būtu pieļaujama, taču Rīgā, kur skolās ir vairāk skolēnu un vairāk skolotāju, tomēr būtu jāspēj rast risinājumu, kas apmierina visus.

V. Vahere teic: tas, vai skolai ir iespējams piedāvāt skolēniem alternatīvu svešvalodu apguvē, ir atkarīgs arī no skolas vadības ieinteresētības. "Ja ir trīs paralēlklases, tad varbūt no tām var izveidot vismaz vienu vācu valodas apguves grupu, ja skolēni vēlas apgūt šo svešvalodu," viņa iesaka.

E. Rītere toties apgalvo, ka tehniski nav iespējams stundu sarakstu savietot tā, lai daļa klases mācītos krievu valodu, bet otra daļa dotos uz paralēlklasi, kur mācās vācu valodu. "Uz papīra izspēlējām šīs situācijas un sapratām, ka nevaram sakombinēt stundas tā, lai kādai no trīs paralēlklasēm dienas vidū nepaliktu tukša stunda, kas savukārt ir aizliegta Izglītības likumā."

Direktore piedāvā vācu valodu apgūt fakultatīvi bez maksas. Tādējādi skolēniem būtu iespēja sākt trešās svešvalodas apguvi jau 6. klasē.

Statistika liecina, ka vēl 2002./2003. mācību gadā vācu valodu kā pirmo svešvalodu Latvijā apguva vairāk nekā 13 000 skolēnu, bet 2009./2010. mācību gadā pirmā svešvaloda tā bija vairs tikai 3101 skolēnam. Ir skolas, kurās vācu valodu vairs apgūst tikai pēdējo vidusskolas klašu skolēni. Nojaušams, ka līdz ar šiem skolēniem no skolas aizies arī vācu valoda.

***

PIEREDZE

Māca valodu arī vienam skolēnam

Taču Latvijā ir skolas, kuras nodrošina iespēju vācu valodu mācīties arī tad, ja visā skolā to vēlas apgūt pat mazāk par desmit skolēniem. Piemēram, Uzvaras vidusskolā to pagājušajā mācību gadā mācījās vien četri skolēni, Iecavas internātpamatskolā un Suntažu vidusskolā – deviņi.

Stāmerienas pamatskolā līdz šim vācu valodu mācījās trīs skolēni, bet no jaunā mācību gada to mācīsies tikai viens skolēns. Skolas direktore Inese Socka gan uzsver: "Tas ir tikai skolotāja entuziasms. Samaksāt par šo darbu nevar." Skolēns, kurš vienīgais Stāmerienā mācās vācu valodu, atnācis no citas skolas, kur bija sācis mācīties šo valodu. Savukārt citi skolēni kā otro svešvalodu mācās krievu valodu. Parasti grupās svešvalodu apguvei te skolēni nedalās, jo katrā klasē ir vien ap desmit bērniem.

I. Socka, kaut arī pati radusi ekskluzīvu iespēju nodrošināt vienam bērnam citas svešvalodas apguvi, tomēr skaidro, ka ne visās skolās tas būtu iespējams. "Kādreiz varbūt ir negribēšana izkārtot stundu sarakstu, taču situācijas skolās ir dažādas, citviet varbūt tiešām to nav iespējams izkārtot tā, lai visi apmierināti," viņa teic.

Tikai pa vienam skolēnam vācu valodu apgūst arī Talsu un Virbu pamatskolā, kā arī Rugāju novada vidusskolā.

Kā ir Lietuvā un Igaunijā

Lietuvā kā pirmā svešvaloda noteikti jāizvēlas kāda no vairāk lietotajām ES valodām – angļu, vācu vai franču. Otrā un trešā svešvaloda var būt jebkura no Eiropā lietotajām valodām, kuras apguvi skola spēj nodrošināt.

Kā pirmo svešvalodu angļu valodu mācās 388 241 skolēns, vācu – 21 888, bet franču – tikai 3780 skolēni. Otrā populārākā svešvaloda ir krievu, ko izvēlējušies 183 930 skolēni, vācu kā otro svešvalodu izvēlējušies 34 736 skolēnu, bet angļu – 10 502 skolēni.

Igaunijā pirmā svešvaloda var būt gan angļu, gan vācu, franču vai krievu. Visvairāk izvēlas angļu, tomēr ar katru gadu palielinās to vecāku skaits, kuri izvēlas bērnam citu pirmo svešvalodu. Lielākoties šīs pašas četras valodas tiek piedāvātas kā izvēles iespējas otrajai un trešajai svešvalodai. Angļu valodu kā pirmo svešvalodu apgūst 88 617 skolēni, vācu, franču un krievu kā pirmo svešvalodu attiecīgi apgūst tikai 3474, 1759 un 1042 skolēni. Kā otro svešvalodu vairākums – 51 868 skolēni – izvēlas krievu valodu.

Gan Lietuvas, gan Igaunijas IZM pārstāvji apstiprināja, ka arī viņu valstī izglītības politika nav vērsta uz to, lai īpaši veicinātu ES valodu apguvi.

***

Kā sarucis skolēnu skaits, kuri mācās vācu valodu kā otro svešvalodu

Mācību gads Skolēnu skaits

2004./2005. 41 206

2005./2006. 38 300

2006./2007. 34 654

2007./2008. 29 725

2008./2009. 24 499

***

Cik skolēnu apgūst krievu valodu

Mācību gads Skolēnu skaits

2004./2005. 97 029

2005./2006. 96 491

2006./2007. 92 896

2007./2008. 87 870

2008./2009. 83 431

2009./2010. 79 105