Studentu korporācijas

ADMIN · **Pievienojies:** 20 Okt 2007, 15:35 **Komentāri:** 367

http://www.odiseja.lv/raksti/tema/par_dzivi/882/

Citāts:

Vai varam likt cerības uz studentu korporācijām

Reiz bērnībā drēbju skapī rūpīgi noglabātu atradu pelēkas krāsa auduma cepurīti ar izšūtas zvaigznes rakstu. Tāda vienkārša, bet zolīda naģenīte. Pajautāju mammai, kam pieder šī cepure, un uzzināju, ka tā ir mantojumā no mana vecātēva, kas bija kādas studentu korporācijas biedrs. Vairāk tad arī neko par to, ko nozīmē šis vārds „korporāija”, neuzzināju. Vēlāk tieši šāda veida cepurītes, tikai citās krāsās es ievēroju dažādu valstisku pasākumu laikā, kur tās rotāja parasti jaunu cilvēku galvas. Pāri pleciem pārlikta krāsaina lentīte, bet rokās paukošanās zobeni. Izskatījās visai iespaidīgi un interesanti.

Tikai vēlākā laikā uzzināju kaut ko vairāk par šiem cepurīšu nēsātājiem. Izrādās, ka pēc definīcijas studentu korporācijas ir slēgta tipa organizācijas, kurā iestājoties students var kļūt par biedru uz mūžu. Arī pašai kļūstot par studenti un tiekoties ar saviem vienaudžiem, par korporācijām izdzirdēju aizvien vairāk. Bet diemžēl dzirdētās valodas bija visai pretrunīgas. Visbiežāk tās izskanēja par kārtējo sanākšanu alus dzeršanai. Diemžēl sanāca arī nonākt kādas korporācijas telpās, kur tikai viena telpa no visām pārējām bija brīva no neskaitāmām alus pudelēm. Protams, tas neatstāja uz mani to labāko iespaidu, jo negribējās ticēt, ka šīs tradīcijām bagātās un patriotiskās studentu korporācijas ir devalvētas līdz alus dzeršanas līmenim.

Turklāt uzstādījums par studentu korporāciju biedriem kā Latvijas valsts gaišās nākotnes cēlājiem krietni mazinājās, uzzinot, ka korporācijas biedri arī politiskajos jautājumos neiesaistās. Nedaudz likās dīvains šis uzstādījums, ka korporācijas politiskajā dzīvē neiesaitās. Bet varbūt tieši tas ir pietrūcis visvairāk līdzšinējai Latvijas politikai, ka nav bijis jaunu, izglītotu un patriotisku cilvēku klātbūtnes. Un korporāciju biedru stingrā turēšanas pie šiem principiem, šķiet, ka šo sastingušo politiku ir tikai vairojusi. Ja Ulmaņa laikā šīs korporācijas bija tieši nacionālās politikas sastāvdaļa un veicinātāja, tad tieši šajos grūtajos laikos aktīvajai studentu daļai nevajadzētu norobežoties no politikas, bet aktīvi iestāties par vērtībām, kas valsts politikas līmenī tiek klaji ignorētas.

Pašai vairāk interesējoties par studentu korporācijām, mani uzrunāja korporāciju vēsture, tradīcijas un vērtības, kurām liela nozīme bija Latvijas brīvības cīņās un Ulmaņa laikos. Šo korporāciju mērķi un uzdevumi neapšaubāmi ir ļoti augsti un patriotiski. LU sagatavotajā vispārīgajā informācijā par korporācijām var lasīt, ka korporāciju mērķis ir audzināt nacionālo inteliģenci, nodrošināt tās augstu zināšanu un kultūras līmeni, sagatavot Latvijas valstij un sabiedrībai talantīgus, spējīgus, centīgus darbiniekus, attīstīt jauniešos pienākuma apziņu, ētisko un estētisko izjūtu, draudzību, savstarpējo cieņu (..)”.Vai, piemēram, studentu korporācijas „Patria's" mērķi ir audzināt savus locekļus tēvzemes mīlestībai, latviešu tautai un latviešu valodai; izkopt savu locekļu nacionālo un sabiedrisko stāju, stiprināt viņu goda prātu un patiesības izjūtu, pienākuma apziņu, vienprātību, draudzību savā starpā un veicināt viņu akadēmisko izglītību. Izaudzināt savus locekļus par cienīgiem latviešu tautas piederīgiem un krietniem buršiem. Izlasot par šādiem mērķiem, tas ļoti ielīksmo sirdi, un, ja tas tā patiešām ir, gribētos, lai ikviens students būtu piederīgs studentu korporācijām.

Patīkami vienmēr ir bijis, ka katru gadu 18. novembrī korporanti pulcējas pie Latvijas Universitātes un svinīgā lāpu gājienā dodas uz Meža kapiem, lai godinātu Māti Latviju. Tikai paliek neatbildēts jautājums, ko tādā brīdī dara visi pārējie studenti? Kā pārējie Latvijas studenti atzīmē šo tik svarīgo svētku dienu?

Tāpēc es ceru, ka studentu korporācijas spēs saprast, cik svarīga būtu viņu aktīvā loma un darbība tieši valsts politikas veidošanā. Manā skatījumā, šajos valsts un tautas morālās un ekonomiskās krīzes apstākļos studentu korporācijām vajadzētu vēl aktīvāk savos biedros audzināt patriotisko garu, kā arī izvērst to publiski, iesaistot aizvien vairāk studējošu jauniešu. Varbūt bez dziedāšanas vai paukošanās nodarbībām korporanti varētu ieviest arī politisko debašu, valstiski svarīgu jautājumu risināšanas vakarus, radot augsni jaunu, patriotisku valsts politiķu veidošanai. Es ceru uz to, ka tieši izglītotā, jaunā studentu paaudze būs tā, kas sapratīs, ka arī viņiem ir jāpieliek rokas valsts un sabiedrības nacionālās politikas veidošanā, neaprobežojoties ar malā vērotāju lomu. Ja to nespēj vai negrib darīt Latvijas izglītotā jaunatnes daļa, tad kas gan to vēl spēs?

Ieva Holma

Kādas ir Jūsu domas par studentu korporācijām un to lomu patriotiskajā audzināšanā?

kalvis · **Pievienojies:** 01 Sep 2008, 21:44 **Komentāri:** 1143

Esmu nedaudz piedalījies katoļu studentu biedrības "Dzintars" aktivitātēs (lai arī neesmu bijis biedrs). Tai ir dažas korporāciju iezīmes (tiek piešķirtas krāsas, dažādi vēlēti amati un sarīkojumi), bet ir arī atšķirības - "Dzintarā" ir abu dzimumu dalībnieki. "Dzintarā" pulcējās patriotiski un sakarīgi ļaudis - studenti un dažādu paaudžu un nozaru profesionāļi. Notika priekšlasījumi, tika atzīmēti valsts svētki un dziedātas kristīgas un patriotiskas dziesmas. Pasākumos piedalījās goda viesi un priesteri. "Dzintaram" ir arī skaista sarīkojumu telpa Vecrīgā. Ir trimdas latviešu biedri ar plašiem sakariem un senām tradīcijām. Rakstnieks Jānis Klīdzējs (sarakstījis "Cilvēka bērns" un grāmatas latgaliski) esot tur bijis biedrs.

Tomēr "Dzintars" bija mazliet par daudz nodarbināts pats ar sevi, risinot "internus jautājumus" - konfidenciālas lietas. Derīgais saturs, kas bija visiem pieejams publiskos sarīkojumos un aktivitātēs, bija neliels. To visu zinot, neradās vēlme tur iesaistīties vairāk. Kas attiecas uz klasiskām korporācijām (pie kurām "Dzintars" pavisam noteikti nepieder), tad ir gadījies dzirdēt, ka tur iesaistās arī tādi jaunieši, kurus interesē ārišķības un uzdzīve. Daža laba korporācija, kura pirms kara bija jaunu speciālistu audzināšanas un dzīvē iekārtošanas skola ir kļuvusi par alkohola cienītāju klubu ar dažām intelektuālām pretenzijām. Un tad daudzi jaunieši konstatē, ka ballītes var vienkāršāk rīkot bez jebkādas korporācijas. Tā paiet pasaules godība...

Šis ir specializēšanās laiks - ar politiku nodarbojas pamatos partijas un politiski ievirzītas NVO. Daudz nacionālistiem simpatizētāju ir arī koros, deju kolektīvos, dievturu draudzēs un folkloras kopās - bet ir gluži saprotami, ka viņi savās sanākšanu reizēs nodarbojas ar savu pašdarbību nevis ar politiku. Domāju, ka ar korporācijām tas ir ļoti līdzīgi.

Crash · **Ievietots:** 17 Apr 2009, 13:30

Citāts:

ir gadījies dzirdēt, ka tur iesaistās arī tādi jaunieši, kurus interesē ārišķības un uzdzīve. Daža laba korporācija, kura pirms kara bija jaunu speciālistu audzināšanas un dzīvē iekārtošanas skola ir kļuvusi par alkohola cienītāju klubu ar dažām intelektuālām pretenzijām. Un tad daudzi jaunieši konstatē, ka ballītes var vienkāršāk rīkot bez jebkādas korporācijas. Tā paiet pasaules godība...

Man arī koorporācijas saistās tikai ar kārtējo iemeslu bohēmiskai uzdzīvei un pļēgurošanai.

Bet tevis minētā katoļu koorporācija izklausās interesanta, pirmo reizi tādu dzirdu. Kas ir vadītājs, cik biedru ? Ar kādām organizācijām sadarbojas ? Vai internetā ir kādi kontakti pieejami ?

kalvis · **Pievienojies:** 01 Sep 2008, 21:44 **Komentāri:** 1143

Kontakti viņiem ir minēti šajā lapā - http://www.catholic.lv/w/Apvienibas/Adreses.htm.

No visām šīm katoļu ne-garīdznieku organizācijām ir ievērības cienīgas divas organizācijas:
- KUSTĪBA “PAR DZĪVĪBU!”. Tās mērķis ir stāstīt par abortu bīstamību (pašai sievietei, tautas izdzīvošanai un sabiedrības morālei); un arī sniegt dažāda veida atbalstu jaunajām māmiņām, kuras nonākušas grūtos apstākļos. Viņu mājaslapa - http://www.prolife.lv/news.php.

- Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība “DZINTARS” (sk. kontaktus augstāk). Domāju, ka pilntiesīgo biedru (ar krāsām) varētu būt vismaz vairāki desmiti tepat Latvijā (un arī vismaz tikpat daudz ārzemēs). Un kopā ar līdzjutējiem droši vien vairāk.

Dzeršana viņiem pavisam noteikti nav galvenā. Un viņi visi ir ļoti jauki un patriotiski domājoši cilvēki. Bet tādus ļoti dedzīgus cīnītājus apvienībā "Dzintars" neesmu manījis. Tad jau kustība "Par dzīvību" ir tuvāka latviešu nacionālistam ideālam. Jo tad, ja ir jāsaglabā mūsu tautiešu dzīvība - tad to var darīt ar jebkuriem pieņemamiem līdzekļiem. Domāju, ka dievturi varētu šiem centieniem pievienoties vai piedāvāt kaut ko savu un līdzīgu.

Studentu korporācijas

Forumā esošie